04_Cik efektīvi, Jūsuprāt, šobrīd ir ceļu remontdarbi Latvijā? Ko domājat par „bedrīšu lāpīšanu”?

- Ceļu remontdarbos valda tāds pats bardaks kā visur citur mūsu valstī. Bedrīšu un bedru lāpīšana neatrisina problēmu, jo pēc laika to pašu bedrīti intensīvā satiksmē izsit no jauna, tikai vēl lielāku. Tam vajadzētu būt pagaidu risinājumam nevis ilggadēji piekoptam ceļu „remonta” veidam, kā tas ir pie mums.
Uz darbu braucu ar mopēdu un ne reizi vien ir nācies nonākt bīstamās situācijās vienlaikus cenšoties izvairīties no bedres un pretimbraucošās automašīnas.

Jānis,
,
strādnieks no Viļānu novada:

- Pati neesmu autovadītāja, bet arī kā pasažiere varu apgalvot, ka ceļi mūspusē ir kritiskā stāvoklī. To pašu varu teikt arī par gājēju ietvēm, protams, liela daļa celiņu ir nobruģēta, bet, piemēram, rudenī pustumsā, ejot iemest vēstuli pastkastē iepretim baznīcai, bedrē piesmēlu kurpi un gandrīz izmežģīju kāju!

Inese,
,
grāmatvede no Preiļiem:

- Diemžēl ceļa remontdarbi efektīvi nav bijuši un diez vai arī kādreiz būs. Esmu darba darīšanās pabijis arī ārzemēs, protams, tur ceļa braucamā daļa ir nesalīdzināma ar Latvijas ceļiem. Vienmēr jau ekonomējam, kur varam, bet vai tas atmaksājas? Vienīgais, kas pie mums atliek, ir lāpīt bedrītes. Un arī to citreiz pieprot tikai retais. Bieži vien, ja man ir nepieciešamība aizbraukt no viena Latvijas gala līdz otram, piemēram no Krāslavas līdz Liepājai, izmantoju iespēju braukt pa Lietuvas ceļiem. Protams, visiem autovadītājiem gribas cerēt, ka arī pie mums kādreiz būs kvalitatīvi auto ceļi, pa kuriem varēsim komfortabli pārvietoties.

Sergejs,
,
autovadītājs ar 20 gadu stāžu no Preiļu pagasta:

- Par vietējās nozīmes ceļu uzturēšanu kārtībā pašreiz uztraucas ļoti minimāli, droši vien aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu. Ja pašvaldību pagastu centros situācija kaut cik ir labāka, tad attālāku ciemu iedzīvotājiem nākas izbaudīt visas ekstras – netīrītus, slidenus un nekaisītus ceļus.

Zina,
,
strādājošā no Kārsavas novada:

- Pastāvīgi bēdīgo situāciju uz Latvijas ceļiem cenšas piesegt ar kārtējo ielāpu. Beidzot taču jāsāk rīkoties, jāveic kapitālremonti un jāiegulda pamatīgi līdzekļi. Jāatzīst, ka nevienmēr visās nelaimēs ir vainojams naudas trūkums, vispirms jāmaina domāšana, pareizi jāveic plānošana un dažkārt atbildīgajām personām pietrūkst arī vajadzīgo zināšanu.

Irēna,
,
pašvaldības iestādes darbiniece no Kārsavas novada:

- Šoreiz pat trūkst vārdu, lai spētu izteikt savu viedokli par vietējo ceļu nožēlojamo stāvokli. Tas ir ļoti bēdīgi, bet kā šo problēmu risināt mūsu krīzes apstākļos, man trūkst padoma.

Ņina,
,
mājsaimniece no Kārsavas novada:

– Ceļu stāvoklis ir katastrofāls. Ziemas laikā lāpīt bedres nav ieteicams, tomēr no otras puses – ceļi ir jālabo. Efektīvākais risinājums bedru lāpīšanai būtu ieguldīt līdzekļus, lai pilnībā atjaunotu ceļa segumu.

Kristīne,
,
skolotāja no Balviem:

- Grūti spriest, cik efektīvi ir ceļu remontdarbi, taču kopumā šķiet, ka situācija uzlabojas. Nesaprotu vienīgi to, kāpēc lielākie darbi tiek veikti un sasteigti nepiemērotos laika apstākļos – rudens nogalē.

Anastasija Kovaļevska
,
no Daugavpils:

- Salīdzinot ar situāciju, kāda bija pilsētā pirms dažiem gadiem, šobrīd var teikt, ka ceļi ir zelta vērtē. Pagājušajā gadā tika izremontēta Rīgas iela, kas ir galvenais savienojuma punkts starp Latviju un Baltkrieviju. Par Eiropas Savienības līdzekļiem tiek remontēti arī citi ceļu posmi. Līdz ar to auto īpašnieki šobrīd var justies drošāk, ka ar viņu transportlīdzekļiem nekas neatgadīsies. Salīdzinājumam – pirms četriem pieciem gadiem pilsētā klīda humoristisks stāsts, kas pēc būtības tāds nemaz nebija, proti, vācu investori braukuši uz Krāslavu skatīties objektu, pa ceļam iestiguši grāvī, bet, braucot pa daudzajām „bedrītēm”, salauzuši savu moderno auto, kas nebija piemērots mūsu ceļiem; viņi nezināja, ka „bedrītes” ir jāapbrauc, kā to iemanījušies darīt vietējie šoferi.

Irēna
,
no Krāslavas:

– Mūsu ceļi jau ir temats jokiem ne tikai Latvijā! Tie nav ceļi, tās ir brauktuves, kuru pārvarēšana ir kā šķēršļu josla. Ikdienā daudz braukāju pa Latgali, un atviegloti uzelpoju, piemēram, uz Līvāniem braucot pa atjaunotu, gludu ceļu. Toties Preiļu centrālā iela nav izbraucama. Bet bedrīšu lāpīšana ir kā plāksteru līmēšana uz nedzīstošas vāts. Tikai sezonāla pote, nekas vairāk. Bet naudas kā vienmēr šiem mērķiem nav un nav skaidrs, kur paliek visi par auto maksātie nodokļi.

Aldis,
,
autovadītājs no Rēzeknes:

Gandrīz katru otro dienu jābrauc pa ceļu Nīca Rucava. Transportu vadu no 1967 gada. Apbraukājis vārdu tiešā nozīmē pusi pasaules. Tādus murgus, kā pašlaik ir Latvijā redzēju 80 os gados Baltkrievijā. Citur nau nācies sastapt. Uz Nīcas Rucavas ceļa divas reizes pārsitu riepas. Viena no tām bija liktenīga, ielauzu autiņam lanžeronu. Labi ka braucu 45 - 50 km/h. Dievs vien zina, kas būtu bijis, ja būtu braucis ātrāk. Braucu bieži pa šo maršrutu un sāku bedres jau ielāgot no galvas, bet tās uzrodas no jauna. Atruma ierobežojumi neko nedod, jo fūres iet kā, gājušas 80 - 90. Viņām lielie ripuļi bedrēm iet pāri. Asfalta gabali lido pa gaisu. Atruma ierobežojumi netiek ievēroti. Policiju redzēju vienu reizi Nīcā. Redzēju, ka vīri oranžjos tērpos lāpa šo "vecās mātes zeķi". Ko teikt? Vīri māk strādāt. Strādā tā, lai darbs nekad nebeigtos. Tai vietā lai bedri izžāvētu un izoderēto ar piķi, lai pēc tam var ieklāt seguma masu, vienkārši ieslauka bedrē slapjās asfalta drupačas, uzber seguma masu, ar vibratoru noblietē un pienākošās bedres. Pēc sešām stundām braucu atpakaļ, ceturtā daļa no bedrēm bija izsistas. Žēl, ka nebija pie rokas fotoaparāts. Lai nu kā, bet man ir jautājums:" kas es esmu par noziedznieku, ka man par savu nomaksāto ceļa nodoklu naudu nav tiesību normāli pārvietoties pa ceļiem?" Braucu pa Lietuvu, ieleju degvielu, un ceļa nodokli lejot degvielu esu nomaksājis. Kad beidzot mūsu maksātā nauda nonāks uz Latvijas ceļiem? Domāju, ka kādam vajag aizlāpīt nevis bedrītes, bet KABATAS ! Ar cieņu Sergejs.

Sergejs Larins
,
VVD pilnvarota persona