Sestdiena, 11.jūlijs
Vārda dienu svin: Leonora, Svens
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Arī Latgales ģimenes devās pie Valsts prezidenta, lai 1. decembrī kopā ar Edgaru Rinkēviču iedegtu Rīgas pils Ziemassvētku egli, kas rotā Pils laukumu.
Šo pasākumu kuplināja Barkānu ģimene no Ludzas novada, Skuteļu un Mežinsku ģimenes no Preiļu novada un Stafecku ģimene no Rēzeknes novada.
11. decembrī norisināsies jauniešu erudīcijas spēle, ko organizē Valsts robežsardzes koledža (VRK) sadarbībā ar Valsts robežsardzi. Aicināti pieteikties 9.–12. klašu skolēni un profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņi.
29. novembrī Rēzeknē notika Ātrā šaha turnīra 11. posma spēles, kurās piedalījās šaha spēles entuziasti ar vismaz III sporta klasi. Savukārt 30. novembrī Aizkraukles novada Sporta centrā notika Imanta Lūša piemiņas tempošaha turnīrs. Spēles pēc Šveices sistēmas aizritēja astoņās kārtās ar apdomas pamatlaiku 10 minūtes un divu sekunžu papildlaiku katram spēlētājam līdz spēles beigām. Abos turnīros 1. vietas izcīnīja jaunietis MARTIJS KRAKOPS no Balvu novada Tilžas pagasta.
28. novembrī Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā “Zeimuļs” svinīgi durvis vēra digitālā jauniešu istaba – vide, kurā pilsētas jaunieši varēs attīstīt savas digitālās prasmes, darboties ar jaunajām tehnoloģijām un īstenot radošus projektus.
Galēnu pamatskolā veiks skolēnu skaita monitoringu no šī gada 1. decembra līdz 2027. gada 31. augustam. Savukārt ar nākamā gada 1. septembri šajā skolā netiks atvērta 1. klase, ja tajā pieteiks mazāk nekā piecus izglītojamos. Ja tiks konstatēts, ka līdz 2027. gada 31. augustam Galēnu pamatskolā netiks izpildīts klašu piepildījuma nosacījums, tad pašvaldība, izpildot Izglītības likumu, ar 2027. gada 1.
No 6. decembra līdz 2026. gada 31. janvārim Roberta Mūka muzejā Galēnos aplūkojama Rituma Ivanova gleznu izstāde “Tikšanās”. Izstādes atklāšana – 6. decembrī plkst. 15.00.
Izstādē aplūkojamas Rituma Ivanova (1968) gleznas, kuras atspoguļo gan Robertu Mūku (Robertu Avenu) (1923–2006), gan pavisam nelielu daļu no Rituma Ivanova plašās gleznu pasaules.
Kad zemi pārklāj balta, pūkaina un mīksta sniega kārta, šķiet, jau pati ziema ir klāt... Vēl pāris nedēļas un iedegsim gaismiņu gan svecītēs, gan savā sirsniņā, tad koši iezaigosies arī Ziemassvētku eglīte, ar jaunām cerībām un milzu plāniem savu gaitu uzsāks Jaunais, 2026. gads…
1. decembrī Augšdaugavas novada pansijā “Mūsmājas “Dižkoks”” Dvietē svinēja Valentīnas Rudzītes 100 gadu jubileju. Kā stāsta Endija Marcinkeviča, jubilāri sveikt ieradās Augšdaugavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts un Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova. Muzikālu sveicienu bija sagatavojis Andis Ķīsis, kuram Valentīna ar prieku dziedāja līdzi.
Latgales plānošanas reģions (LPR) sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību ir realizējis lielformāta sienas zīmējumu uz Lāču pamatskolas ēkas Muzeja ielā 2, Locikos, Naujenes pagastā. Murālis tapis kā remigrācijas idejas vizuāls simbols, stiprinot piederību Latgalei un izceļot atgriešanās stāstos mītošo spēku un viedumu.
Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienība īstenojusi projektu “Zivju resursu aizsardzības pasākumu nodrošināšana Krāslavas novada Dagdas apkaimē”, kura mērķis ir stiprināt zvejas kontroles efektivitāti un uzlabot zivju resursu aizsardzības pasākumu īstenošanu pašvaldības pārziņā esošajos ezeros, īpaši ziemas periodā, skaidro Krāslavas novada pašvaldības centrālās pārvaldes attīstības nodaļas projektu speciāliste Olga Gekiša.
